Mēs visi zinām, ka jau kādu laiku kinoteātros tiek izrādīta filma “Greja piecdesmit nokrāsas”. Tā ir filma, kas balstīta uz E.L.Džeimsas slavenā erotiskā romāna pamatiem, un visā pasaulē ir pārdoti vairāk kā 100 miljonu šīs grāmatas kopiju.
Tā kā šī grāmata ir izdota jau pirms laba laika, ir veikti daži pētījumi, kurus var attiecināt arī uz filmu. Izdevums The Journal of Women's Health ir publicējis divus Mičiganas štata universitātes Cilvēku attīstības un Ģimenes studiju departamenta profesores un priekšsēdētājas Eimijas Bonomi rakstus. Pirmais pētījums tika veikts, lai noteiktu, vai grāmata iedrošina un atbalsta emocionālu un seksuālu vardarbību [1]. Atbilde ir – jā. Otrajā pētījumā tika mēģināts noskaidrot, vai vardarbība, kas atainota grāmatā un realitāte, ko piedzīvo sievietes, kas lasījušas šo grāmatu, ir savstarpēji saistītas [2]. Izrādās, ka tā ir. Pētījumā tika novērota spēcīga saikne starp grāmatas “Greja piecdesmit nokrāsas” lasīšanu un risku sieviešu veselībai (ieskaitot vardarbību, sieviešu padarīšanu par upuriem un ēšanas traucējumus). Citiem vārdiem sakot, ja sieviete lasa “Greja piecdesmit nokrāsas”, viņa vai nu jau cieš no ēšanas traucējumiem un vardarbības, ko nodara “intīms partneris”, vai ir daudz lielāka varbūtība, ka tas notiks nākotnē, salīdzinot ar sievietēm, kas šādas grāmatas nelasa.
Mēs augstu vērtējam runas brīvību, tāpēc ierobežojumu plašsaziņas līdzekļiem un medijiem nav daudz. Tomēr vai tiešām nav acīmredzami, ka tas viss mūs kaut kā ietekmē? Bērni no spēlēšanās ar rotaļu mašīnītēm un trīsriteņiem tāpat vien neuzaug par komunistiem, džihādistiem, rasistiem, izvarotājiem. Šādas tendences viņos attīstās, piedzīvojot lietas, kas viņus ietekmē, it īpaši, ja konkrētas darbības tiek parādītas kā ļoti pozitīvas. “Greja piecdesmit nokrāsas” pornogrāfiju padara par ko pierastu un normālu. Vēl ļaunāk – tā ataino emocionālu un fizisku vardarbību pret sievietēm kā kaut ko romantisku, nevis iznīcinošu. Ja jaunietis, kura seksuālā identitāte vēl nav pilnveidojusies, noskatās šo filmu, vai mums nevajadzētu sagaidīt, ka tā ietekmēs šī jaunieša uzskatus par pieņemamu seksuālo uzvedību?
Pētījumi jau pierāda, ka katra ceturtā sieviete cieš no seksuālās vardarbības, ko veic viņas partneris. Un tas notiek mūsdienās, kad sabiedrība šādu vardarbību nosoda. Vai nav sagaidāms, ka vardarbība saasināsies, ja tā tiks atainota kā kaut kas pozitīvs?
Valda uzskats, ka seksuālo ierobežojumu atcelšana “atbrīvo” cilvēku un ļauj darīt, ko vien viņš vēlas. Bet tas, kas tiek parādīts “Greja piecdesmit nokrāsās” dod vairāk varas tikai vardarbīgajai personai, nevis personai, kas cieš no vardarbības. Vardarbīgais multimiljonārs Kristians aktīvi izseko Anu dažādos veidos, ieskaitot viņas darbavietas iegādi un viņas izsekošanu ar telefona programmas palīdzību. Viņš kontrolē viņas uzvedību, to, ko viņa ēd un ar ko viņa drīkst pavadīt laiku, tādējādi izolējot viņu no draugiem un ģimenes. Viņš Anu pazemo, draud un uzveļ viņai vainu, kā rezultātā Ana baidās sadusmot Kristianu, baidās runāt ar saviem draugiem un ir nedroša par savu identitāti.
Lai gan tam būtu jāizskatās “seksīgi”, grāmatā iekļauti arī vairāki izvarošanas gadījumi, kad Anu ar varu piespiež nodarboties ar seksu.
Šī nav pirmā filma pēdējo gadu laikā, kas aplūko “vardarbību intīmo partneru starpā”. Galvenā atšķirība ir tajā, ka pārējās filmas vardarbību vienbalsīgi atzīst par ļaunumu, un ir centušās reālistiski attēlot šausmīgās ciešanas, ko izjūt no vardarbības cietušas sievietes. “Greja piecdesmit nokrāsas” tiek reklamētas kā “neticams pasakas cienīgs mīlasstāsts”, kurā vardarbīga uzvedība tiek atainota kā piemīlīga flirtēšana. Atainojot vardarbību kā kaut ko romantisku, šī filma pārraida bīstamu ziņu par to, ka cilvēku, kas tev dara pāri, ir iespējams izmainīt. Pētījumi un miljoniem no vardarbības cietušo sieviešu pieredze pierāda ko citu.
Viens no skumjākajiem šīs filmas aspektiem ir tas, ka tā reklamē vardarbību kā kaut ko “romantisku”, apklusinot miljoniem upuru balsu, kas grib tikt sadzirdēti. Šī filma mums principā saka: “Viņa uzvedas tā, it kā viņai nepatika tas, kā pret viņu izturējās. Bet vai tad beigās tas nebija tieši tas, ko viņa vēlējās?”. Vardarbīgi draudi un uzvedība tiek atainoti kā kas izklaidējošs. Vardarbība un spēka pielietošana kļūst pieņemama jo, lai gan Anastasija iesākumā no tā baidās, beigās viņa sāk to arī izbaudīt.
Tā kā šī grāmata ir izdota jau pirms laba laika, ir veikti daži pētījumi, kurus var attiecināt arī uz filmu. Izdevums The Journal of Women's Health ir publicējis divus Mičiganas štata universitātes Cilvēku attīstības un Ģimenes studiju departamenta profesores un priekšsēdētājas Eimijas Bonomi rakstus. Pirmais pētījums tika veikts, lai noteiktu, vai grāmata iedrošina un atbalsta emocionālu un seksuālu vardarbību [1]. Atbilde ir – jā. Otrajā pētījumā tika mēģināts noskaidrot, vai vardarbība, kas atainota grāmatā un realitāte, ko piedzīvo sievietes, kas lasījušas šo grāmatu, ir savstarpēji saistītas [2]. Izrādās, ka tā ir. Pētījumā tika novērota spēcīga saikne starp grāmatas “Greja piecdesmit nokrāsas” lasīšanu un risku sieviešu veselībai (ieskaitot vardarbību, sieviešu padarīšanu par upuriem un ēšanas traucējumus). Citiem vārdiem sakot, ja sieviete lasa “Greja piecdesmit nokrāsas”, viņa vai nu jau cieš no ēšanas traucējumiem un vardarbības, ko nodara “intīms partneris”, vai ir daudz lielāka varbūtība, ka tas notiks nākotnē, salīdzinot ar sievietēm, kas šādas grāmatas nelasa.
Mēs augstu vērtējam runas brīvību, tāpēc ierobežojumu plašsaziņas līdzekļiem un medijiem nav daudz. Tomēr vai tiešām nav acīmredzami, ka tas viss mūs kaut kā ietekmē? Bērni no spēlēšanās ar rotaļu mašīnītēm un trīsriteņiem tāpat vien neuzaug par komunistiem, džihādistiem, rasistiem, izvarotājiem. Šādas tendences viņos attīstās, piedzīvojot lietas, kas viņus ietekmē, it īpaši, ja konkrētas darbības tiek parādītas kā ļoti pozitīvas. “Greja piecdesmit nokrāsas” pornogrāfiju padara par ko pierastu un normālu. Vēl ļaunāk – tā ataino emocionālu un fizisku vardarbību pret sievietēm kā kaut ko romantisku, nevis iznīcinošu. Ja jaunietis, kura seksuālā identitāte vēl nav pilnveidojusies, noskatās šo filmu, vai mums nevajadzētu sagaidīt, ka tā ietekmēs šī jaunieša uzskatus par pieņemamu seksuālo uzvedību?
Pētījumi jau pierāda, ka katra ceturtā sieviete cieš no seksuālās vardarbības, ko veic viņas partneris. Un tas notiek mūsdienās, kad sabiedrība šādu vardarbību nosoda. Vai nav sagaidāms, ka vardarbība saasināsies, ja tā tiks atainota kā kaut kas pozitīvs?
Valda uzskats, ka seksuālo ierobežojumu atcelšana “atbrīvo” cilvēku un ļauj darīt, ko vien viņš vēlas. Bet tas, kas tiek parādīts “Greja piecdesmit nokrāsās” dod vairāk varas tikai vardarbīgajai personai, nevis personai, kas cieš no vardarbības. Vardarbīgais multimiljonārs Kristians aktīvi izseko Anu dažādos veidos, ieskaitot viņas darbavietas iegādi un viņas izsekošanu ar telefona programmas palīdzību. Viņš kontrolē viņas uzvedību, to, ko viņa ēd un ar ko viņa drīkst pavadīt laiku, tādējādi izolējot viņu no draugiem un ģimenes. Viņš Anu pazemo, draud un uzveļ viņai vainu, kā rezultātā Ana baidās sadusmot Kristianu, baidās runāt ar saviem draugiem un ir nedroša par savu identitāti.
Lai gan tam būtu jāizskatās “seksīgi”, grāmatā iekļauti arī vairāki izvarošanas gadījumi, kad Anu ar varu piespiež nodarboties ar seksu.
Šī nav pirmā filma pēdējo gadu laikā, kas aplūko “vardarbību intīmo partneru starpā”. Galvenā atšķirība ir tajā, ka pārējās filmas vardarbību vienbalsīgi atzīst par ļaunumu, un ir centušās reālistiski attēlot šausmīgās ciešanas, ko izjūt no vardarbības cietušas sievietes. “Greja piecdesmit nokrāsas” tiek reklamētas kā “neticams pasakas cienīgs mīlasstāsts”, kurā vardarbīga uzvedība tiek atainota kā piemīlīga flirtēšana. Atainojot vardarbību kā kaut ko romantisku, šī filma pārraida bīstamu ziņu par to, ka cilvēku, kas tev dara pāri, ir iespējams izmainīt. Pētījumi un miljoniem no vardarbības cietušo sieviešu pieredze pierāda ko citu.
Viens no skumjākajiem šīs filmas aspektiem ir tas, ka tā reklamē vardarbību kā kaut ko “romantisku”, apklusinot miljoniem upuru balsu, kas grib tikt sadzirdēti. Šī filma mums principā saka: “Viņa uzvedas tā, it kā viņai nepatika tas, kā pret viņu izturējās. Bet vai tad beigās tas nebija tieši tas, ko viņa vēlējās?”. Vardarbīgi draudi un uzvedība tiek atainoti kā kas izklaidējošs. Vardarbība un spēka pielietošana kļūst pieņemama jo, lai gan Anastasija iesākumā no tā baidās, beigās viņa sāk to arī izbaudīt.
“Greja piecdesmit nokrāsas” mums saka, ka tas ir tas, ko sievietes vēlas – viņas vēlas lai vardarbīgas izvarošanas kultūra turpinātos. Šai kultūrā varas pielietošana ir pieņemama, vardarbība ir kas pozitīvs, un otra cilvēka piekrišana tiek ignorēta. Un visi beigās ir apmierināti.
Psihiatre Miriama Grosmana to visu ļoti labi apkopo: ““Greja piecdesmit nokrāsas” jūsu meitai parāda, ka sāpes un pazemošana ir kas erotisks, un jūsu dēlam iemāca, ka sievietes vēlas vīrieti, kas kontrolē, iebiedē un draud.”[3]
Kādā citā rakstā viņa šo domu papildina: ““Greja piecdesmit nokrāsās” parādītās idejas ir bīstamas, un var likt cilvēkiem apjukt par to, kas ir mīlestība un likt tiem pieņemt nepārdomātus lēmumus. Ir milzu atšķirība starp veselīgām un neveselīgām attiecībām, bet filma šīs robežas padara neskaidras, un jūs sākat domāt: “Kas īsti ir veselīgas attiecības? Kas ir slimīgi? Ir tik daudz pelēkā nokrāsu, un... es nezinu, ko domāt.”
“Mēs runājam par tavu drošību un nākotni. Šeit nav vietas šaubām – intīmas attiecības, kurās valda vardarbība (ar abu pušu piekrišanu vai bez), ir nepieņemamas. Tas viss ir melnbalts. Te nav nevienas pelēkā nokrāsas. Pat ne vienas vienīgas.”[4]
Kāds ir mans padoms? Neskatieties šo filmu. Mēs noteikti varam iztērēt savu naudu daudz lietderīgāk kā atbalstot sociāli iznīcinošus atkritumus.
Psihiatre Miriama Grosmana to visu ļoti labi apkopo: ““Greja piecdesmit nokrāsas” jūsu meitai parāda, ka sāpes un pazemošana ir kas erotisks, un jūsu dēlam iemāca, ka sievietes vēlas vīrieti, kas kontrolē, iebiedē un draud.”[3]
Kādā citā rakstā viņa šo domu papildina: ““Greja piecdesmit nokrāsās” parādītās idejas ir bīstamas, un var likt cilvēkiem apjukt par to, kas ir mīlestība un likt tiem pieņemt nepārdomātus lēmumus. Ir milzu atšķirība starp veselīgām un neveselīgām attiecībām, bet filma šīs robežas padara neskaidras, un jūs sākat domāt: “Kas īsti ir veselīgas attiecības? Kas ir slimīgi? Ir tik daudz pelēkā nokrāsu, un... es nezinu, ko domāt.”
“Mēs runājam par tavu drošību un nākotni. Šeit nav vietas šaubām – intīmas attiecības, kurās valda vardarbība (ar abu pušu piekrišanu vai bez), ir nepieņemamas. Tas viss ir melnbalts. Te nav nevienas pelēkā nokrāsas. Pat ne vienas vienīgas.”[4]
Kāds ir mans padoms? Neskatieties šo filmu. Mēs noteikti varam iztērēt savu naudu daudz lietderīgāk kā atbalstot sociāli iznīcinošus atkritumus.
Bils Moldins, misionārs un grāmatizdevējs
[1] “Double Crap!” Abuse and Harmed Identity in Fifty Shades of Grey
Amy E. Bonomi, Lauren E. Altenburger, and Nicole L. Walton. Journal of Women's Health. September 2013, 22(9): 733-744. http://online.liebertpub.com/doi/abs/10.1089/jwh.2013.4344
[2] Fiction or Not? Fifty Shades is Associated with Health Risks in Adolescent and Young Adult Females
Bonomi Amy E., Nemeth Julianna M., Altenburger Lauren E., Anderson Melissa L., Snyder Anastasia, and Dotto Irma. Journal of Women's Health. September 2014, 23(9): 720-728. http://online.liebertpub.com/doi/abs/10.1089/jwh.2014.4782
[3] http://www.miriamgrossmanmd.com/parent-survival-guide-to-fifty-shades-of-grey
[4] http://www.megmeekermd.com/2015/02/a-psychiatrists-letter-to-young-people-about-fifty-shades-of-grey/[5] Much of this article is based on Kristen O’Neal’s The Real Abuse at the Heart of ‘Fifty Shades of Grey’ http://www.relevantmagazine.com/culture/film/fifty-shades-grey-and-abuse
Amy E. Bonomi, Lauren E. Altenburger, and Nicole L. Walton. Journal of Women's Health. September 2013, 22(9): 733-744. http://online.liebertpub.com/doi/abs/10.1089/jwh.2013.4344
[2] Fiction or Not? Fifty Shades is Associated with Health Risks in Adolescent and Young Adult Females
Bonomi Amy E., Nemeth Julianna M., Altenburger Lauren E., Anderson Melissa L., Snyder Anastasia, and Dotto Irma. Journal of Women's Health. September 2014, 23(9): 720-728. http://online.liebertpub.com/doi/abs/10.1089/jwh.2014.4782
[3] http://www.miriamgrossmanmd.com/parent-survival-guide-to-fifty-shades-of-grey
[4] http://www.megmeekermd.com/2015/02/a-psychiatrists-letter-to-young-people-about-fifty-shades-of-grey/[5] Much of this article is based on Kristen O’Neal’s The Real Abuse at the Heart of ‘Fifty Shades of Grey’ http://www.relevantmagazine.com/culture/film/fifty-shades-grey-and-abuse
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru