 |
| Foto no personīgā arhīva |
Latvijas pirmās neatkarības laikā visi svinēja Ģimenes dienu. Kā tad mēs esam no Ģimenes dienas nonākuši līdz Mātes dienai? Šķiet, tas notika tāpēc, ka, sākoties 2. Pasaules karam un pēc tam padomju laikiem, daudzi vīri un tēvi tika paņemti armijā vai izsūtīti un mātēm nācās uzņemties galveno audzinātājas lomu ģimenē. Un daudzi tāpēc vēl joprojām ir ļoti pateicīgi tām mātēm, kas pašaizliedzīgi viņus audzinājušas.
Bet tagad, kad nav vairs ne kara, ne padomju laiku, mātēm nevajag vienām cīnīties. Ļoti gribas mudināt visus vīriešus nebūt „lupatām”, bet uzņemties atbildību par sievu un bērniem, lai veidotu stipras ģimenes.
Kā tad īsti ir ar mūsu ģimenēm, mūsu tautu? Jo tālāk, jo trakāk. Mēs dzīvojam ģimenēm grūtā laikā. Ļoti daudz kas pasaulē tiek darīts, lai grautu ģimenes vērtību. Piemēram, mūsu vecmāmiņas stāsta un atceras, ka pirms 40 gadiem tas bija neiedomājami - ja tu esi teicis “jā” vārdu, kā tad tu vari tagad šķirties un aizmirst par saviem bērniem?
Vai pirms vairākiem desmitiem gadu varēja iedomāties, ka divi jaunieši nevis apprecas, bet padzīvo kopā, pamēģina un tad, ja sanāk, arī apprecas? Tas nebija iedomājams, arī pirms tam gadu simtiem, gadu tūkstošiem visi precējās un tikai tad sāka dzīvot kopā. Bail padomāt, kas būs vēl pēc 20 gadiem...
„Izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši... vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam.” (Joz.24:15) Šajā rakstu vietā no Bībeles mēs redzam kādu principu, proti, valsts nebūt nav tā, kas izauklē ģimeni. Tieši otrādi - no dievbijīgas ģimenes svētība izstaro uz visu tautu. Sabiedrību veido ģimenes. Jo stiprākas ir ģimenes, jo stiprāka pati sabiedrība. Un, ja ir kaut viena ģimene, kas to apliecina, tad citas ģimenes var sekot līdzi šim piemēram.
Luters, rakstot Mazo katehismu, katru katehisma sadaļu iesāk ar vārdiem: “Kā nama tēvam kristīgā veidā jāmāca..” Te mēs redzam, ka Luters ļoti trāpīgi no Svētajiem rakstiem bija uztvēris to, ka Dievs pirmām kārtām garīgo atbildību prasīs no tēviem. Bībelē Pāvila vēstulē efeziešiem ir teikts: “Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva.” Turpat tālāk lasām: “Tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet un pamāciet tos būt paklausīgiem Tam Kungam.”
Jozua, par kuru lasām Vecajā Derībā, ir bijis izcils tēvs un tautas vadītājs. Jozua noliek tautu izvēles priekšā starp patieso Dievu un elku dieviem. Jautājums par elkiem izklausās diezgan reliģiozi, tomēr ir aktuāls arī šodien. Cilvēks pēc savas dabas nav homo sapiens, drīzāk viņš ir homo religiosos, tas ir - reliģioza būtne. Patīk tas mums vai ne, mēs visi tādi esam.
Arī šodien taču mums ir elki un ideāli, kuriem sekojam, un arī ģimenes izjūk šādu elku dēļ. Mūsdienu elki vairs nav totēmu vai elku stabu veidā taisīti. Mūsdienu elki ir citi. Elku dievi jau nav tikai tie, kas sastopami citās reliģijās – Zevs, Allāhs, Krišna u.c. Par elku var kļūt jebkura lieta uz šīs pasaules. Varu nosaukt vismaz četrus izplatītākos mūsdienu elkus: nauda, vara, slava un bauda. Ja mūsu galvenā uzmanība ir pievērsta kādam elkam vai pat vairākiem, tad ģimenei maz no mums paliek pāri.
Vienīgais, kas šo skrējienu pēc elkiem var apturēt, ir tas, ka ir kādi vīri un sievas, kas uzdrošinās pateikt: “Pietiek, es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam, trīsvienīgajam Dievam.” Kur ģimenes ir Dieva vārda gaismā, tur paradumi un attieksme mainās uz labo pusi, kādreiz lēnām, bet pamatīgi.
Tomēr kāds teiks: ”Gan jau vēl paspēšu izveidot ģimeni, man vēl visa dzīve priekšā, gribas to izbaudīt!” Arī man tā kādreiz likās, kad biju sešpadsmitgadīgs. Bet tagad esmu priecīgs, ka apprecējos, kad man bija tikai 21 gads, un tagad man ir jau četri bērni, vecākajai meitai jau seši ar pusi gadi. Un pirms tam es pat nevarēju iedomāties, cik tas ir fantastiski, kad tev ir pašam sava ģimene, un šodien es savu ģimeni nemainītu ne pret kādu naudu, baudu, slavu vai varu.
Katram vīrietim reiz Dieva priekšā būs jāatbild ne tikai par to, vai viņš naudiņu ģimenei gādājis un kopā pavadījis laiku, bet arī - vai viņš ir saviem bērniem mācījis mīlestību uz Dievu un Dieva Vārdu? Un tikai tad, ja ģimenē nav tēva, tad atbildība jāuzņemas mātei.
Man ir kādi draugi, klasesbiedri, kurus ik pa laikam satieku un kuri savā dzīvē uzstādījuši it kā lielus mērķus: atrast labi atmaksātu darbu, uzcelt lielu māju, braukt ar luksusa auto, un tad būtu nodrošinājums un varētu veidot ģimeni. Bet, ja paskatās, ko viņi desmit gadu laikā kopš skolas beigšanas ir sasnieguši? Neko īpašu... Gadi rit, un nekas daudz no izsapņotā nav sanācis. Varbūt nedaudz lielāka alga, kāds pakāpiens karjerā, bet ģimenes kā nav, tā nav. Un arī no lielās naudas pelnīšanas nekas daudz nav sanācis, jo ļoti daudz ticis iztērēts dažādās jaunākajās tehnoloģijās, arī izpriecās. Kādreizējie sapņi arvien attālinās un attālinās, un tu pats paliec arvien vecāks. Kamēr kādam citam pa to laiku jau bērni piedzimuši, un daudz kas ticis investēts viņu nākotnē.
Viena lieta ir, ja nav īsti, ar ko ģimeni veidot, bet pavisam cita, kad tās iespējas ir, bet tu tās palaid garām, jo tev ir pavisam citas prioritātes vai, pareizāk sakot, citi elki, kas vada tavu dzīvi. Tev liekas, ka tu visu kontrolē, bet īstenībā elki kontrolē tevi, un tu viņiem veltī visu savu laiku un enerģiju.
Noslēgumā gribēju padalīties ar kādu spilgtu nesenu atklāsmi saistībā ar ģimeni. Pirms kāda laika es cīnījos ar lielā sāpēm mugurā, ka ne īsti paskriet varēju, ne naktī pagriezties uz otriem sāniem – katru kustību pavadīja lielas sāpes. Pēc neskaitāmām pārbaudēm un ārstu konsultācijām sapratu, ka nekāda nauda vai iespējas, pat ja tādas man būtu, to mainīt nevar. Un tajā brīdī es ļoti novērtēju to prieku, ko man dod bērni, kad viņi atnāk, tevi samīļo, pieglaužas un vienkārši spēlējas tev blakus, un priecājas par dzīvi, un ar šo prieku „aplipina” arī tevi.
Protams, ģimenei nāk līdzi arī savas rūpes un grūtības, bet tas ir nesalīdzināmi ar to, ko ģimene dod pretī. Ģimene ir vislabākās zāles pret vientulību, garlaicību un nedrošību. Tas, ko tu iegūsti no ģimenes, ir daudz vairāk, nekā jebkurš cits no elku dieviem jebkad varētu piedāvāt. “Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam, trīsvienīgajam Dievam. “ Dzīsimies nevis pēc elkiem – slavas, varas, baudas, naudas, bet pēc stiprām ģimenēm, jo tieši stipras ģimenes veidos stipru Latviju!
Mācītājs un četru bērnu tēvs Roberts Otomers
Everyone celebrated Family Day during the first period of Latvian independence. How did the Family Day turn into the Mother’s Day? It seems that the reasons are rooted in the 2nd World War and the following Soviet period when many husbands and fathers were taken into the army or deported and mothers had to play the key role in upbringing. And therefore, many are still very grateful to those mothers who have selflessly brought them up.
But now, when there is no war, nor the Soviet times, mothers do not need to struggle alone. This is my opinion, and I am eager to encourage all men to stop being milksops, but to take responsibility for their wives and children and for the building of strong families.
How are our families, our nation doing? The farther the worse it gets. We live in a time that is very difficult for families. The world seeks to undermine the value of family. For example, some 40 years ago, divorces were rare, it was unthinkable – if you have once said “yes”, how can you divorce now and forget about your children?
Who would have thought some 20 years ago that two young people do not get married, but live together, try out and then marry if it turns out well? 20 years ago it was unimaginable, even before that – hundreds and thousands of years everyone married and only then moved in to live together. I am scared to think what will happen after 20 years...
„You choose this day whom you will serve; whether the gods which your fathers served …or the gods of the Amorites, in whose land you dwell…But as for me and my house, we will serve the Lord.” (Joshua 24:15) In this passage from the Bible, we see a principle, namely – the state is far from being a nurse for families. Instead – a devout family radiates blessing to all people. Society is made up from families. If the families are stronger, the society itself is stronger.
In Luther’s Small Catechism, each section begins with the words: “As the head of the family should teach them in a simple way to his household...”
Thus, I conclude that God will primarily demand from fathers to be spiritually responsible. Paul states in his Letter to the Ephesians: “For the husband is the head of the wife, even as Christ is the head of the church” Further on it says: “Fathers, provoke not your children to wrath: but bring them up in the nurture and admonition of the Lord.”
One day, each man will have to answer before God not only whether he has earned money for his family and spent time together, but also – whether he has taught his children to love God and the Word of God. And this should become the mother’s responsibility only if there is no father in the family.
Joshua, of whom we read in the Old Testament, was an exceptional father and popular leader. Joshua makes the people face a choice between the true God and idols. The issue of idols sounds rather religious, but still remains a topical issue. A man by its nature is not homo sapiens, but rather homo religiosos – a religious being. We all are – like it or not.
Even today we follow idols and ideals, and such idols also destroy families. Modern idols are not made as totems anymore, they are different. For idols are not only those we see in other religions – Zeus, Allah, Krishna, etc. I can name at least four the most common modern idols: money, power, fame and pleasure.
If you pay more attention to an idol, or even several, your family receives very little from you. The only thing that can stop this race after idols is men and women who dare to say: “Stop, as for me and my house, we will serve the Lord, the Triune God.” If families live in the light of God’s Word, their habits and attitudes are changing for the better, sometimes slowly, but thoroughly.
However, some will say – I will have enough time to found a family, I have the whole life ahead, I want to enjoy it! I also thought so once, when I was sixteen. But now I am glad that I got married when I was only 21, and now I have four children, my eldest daughter is already 6 and a half years old. Before that I could not even imagine how fantastic it is to have my own family, but today I would not change my family for any money, pleasure, fame or power.
I have some friends and classmates whom I occasionally meet and who had set seemingly great goals to be reached during their lifetime: find a well-paid job, build a big house, drive a luxury car, and then they would be able to support and found a family. But if you look at them, what have they achieved during these 10 years since graduation? Not much... Years are passing by, and most dreams have failed. Maybe they have a little higher salary, another step in career, but no families yet. And the huge earnings have also been a disappointment, since a lot of them has been spent on various latest technologies, on pleasure; and these former dreams are gradually disappearing, and people grow older. In the meantime, someone else has had children, and much has been invested in their future.
At this point, I wish to add that one thing is if you don’t have anyone to found a family with, but quite another if you have opportunities, but you let them go because you have very different priorities, or rather other idols that are leading your life. You think that you are controlling everything, but, in fact, idols are in control of you, and you give them all your time and energy.
Finally, I wanted to share some recent revelation concerning my family. Some time ago, I struggled with an enormous back pain for about half a year, I could not go jogging or turn on the other side at night – every movement was accompanied by great pain. After numerous tests and doctors’ consultations, I realized that there was no money or possibilities that could change this. And, at that moment, I dearly appreciated the joy given to me by children, when they came and hugged me, nestled up and simply played near me; they were happy with life and they “spread” this happiness to me.
Naturally, family comes along with worries and difficulties, but they cannot be compared with what the family gives back. The family is the best medicine for loneliness, boredom, insecurity and other problems. You receive from the family a lot more than any other idol could ever offer. “As for me and my house, we will serve the Lord, the Triune God. “ Let us seek not for idols – fame, power, pleasure, money – but for strong families. Because it is the strong families that will build a strong Latvia!
Pastor and father of four Roberts Otomers
