Plānot vai neplānot?

   

    Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai domātu un plānotu. Galu galā - mums būtu jāizplāno mūsu dzīve un strukturētiem plāniem ir diezgan liela nozīme. Mēs to labi zinām un mums tas ir mācīts kopš bērnības. Turklāt nākotnes plānošanas jēdziens bieži ir atrodams visdažādāko avotu citātos:

    "Plāno nākotni, jo tajā tu pavadīsi visu savu atlikušo dzīvi." - Marks Tvens

    "Nespējot sagatavoties, tu sagatavojies neveiksmei." – Bendžamins Franklins

    "Tas, kurš katru rītu plāno dienas gaitas un turas pie ieplānotā, nes sev līdzi pavedienu, kas viņu izvedīs cauri visaizņemtākās dzīves labirintam." – Viktors Igo.

    "Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. " – Lūkas evaņģēlijs 14:28-30, Bībele.

    "Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks. " – Salamana pamācības 21:5, Bībele.

    Bet, skatoties no otras puses ...

    Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai pilnībā atrastos pašreizējā mirklī un uzticētos tam, ka nākotne pati par sevi parūpēsies. Mums nevajadzētu pārlieku aizrauties ar plānošanu – svarīgi būt atvērtam. Mēs to labi zinām un mums tas ir mācīts kopš bērnības. Turklāt jēdziens "būt atvērtam nākotnei" bieži ir atrodams visdažādāko avotu citātos:

    "Peļu un cilvēku vispārdomātākie plāni bieži vien neizdodas." – Roberts Burns

    "Es neko neplānoju. Es tikai ļaušu visumam mani pārsteigt." – Džons Kusaks

   "Ceļojums ir kā cilvēks – nav divu vienādu. Visi plāni, drošības pasākumi, uzraudzība un piespiešanās ir velta. Pēc ilgu gadu pūliņiem mēs saprotam, ka ne jau mēs gatavojamies un dodamies ceļojumā, bet tas pats mūs paņem sev līdzi." – Džons Šteinbeks

    "Labam ceļotājam nav noteiktu plānu, kā arī tā nolūks nav nonākt galapunktā." – Lao Tzu

    "Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu, – jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. " – Jēkaba 4:13-15, Bībele

    "Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu." – Mateja evaņģēlijs 6:33-34 , Bībele.

    Tātad ... kura tad no šīm abām pieejām ir īstā? Plānošana vai tomēr neplānot? Šķiet, ka ir iespējams nosliekties par labu, gan vienam, gan otram, atkarībā no tā, kuru autoru darbi, vai rakstu vietas tiek apskatītas. Patiesībā, jo vairāk es lasu kā par vienu, tā par otru viedokli, jo pamatotāki šķiet abi divi, lai gan savā ziņā tie šķiet nesavienojami. Bet ... vai tiešām?

    Pievieno vēl šai dilemmai faktu, ka mums dabiski ir tieksme nosliekties par labu vienam vai otram viedoklim. Veidu, kā mēs uztveram un mijiedarbojamies ar pasauli, plaši izmantotais sociometriskais instruments MBTI (The Myers-Briggs Type Indicator), iedala četrās kategorijās. Viena no šīm kategorijām cilvēkus iedala pēc tā, ko viņi iecienījuši vairāk - struktūru vai atvērtību, dzīvi bez struktūras. Tas gan neparāda, kura pieeja no abām ir labāka, bet palīdz saprast to, ka mums visiem zināmā mērā ir dabiska tieksme nosliekties par labu vienam vai otram domu gājienam.

    Mums reizēm ir tieksme slīgt galējībās: vai nu/vai, par/pret, jā/nē. Gan-gan (pretēji tam, ka jāizvēlas viens vai otrs) izvēles iespējas ir vilinošas, bet tās bieži vien nespēj atainot to, cik sarežģīti ir izvēlēties. Vienkāršas izvēles par morāles, finanšu vai attiecību jautājumiem pastāv reti. Ja jūs meklējat skaidru viedokli par to, kuru no abiem izvēlēties – nākotnes plānošanu, vai atvērtību iespējām, tad šis raksts jums nepalīdzēs. Man ir žēl jums to pateikt tagad, kad jūs jau esat nonācis gandrīz līdz raksta beigām. Patiesība ir tāda, ka šī dilemma nav par vai nu/vai (abas izvēles pastāv līdzās un nav iespējams tās pilnībā atdalīt vienu no otras), kā arī tā nav par abi/un (abas izvēles daudzos veidos ir savstarpēji izslēdzošas).

    Sauksim to par vai nu/un paradoksu.

    Pieņemot faktu, ka tas ir paradokss, ko nav iespējams ne pilnībā atrisināt, ne saprast, tas mums ļauj pakāpties soli atpakaļ, dziļi ievilkt elpu un nejusties spiestiem izvēlēties labāko no abiem. Protams, ka plānošana ir svarīga, bet tikpat svarīgi ir būt atvērtam. Tomēr vissvarīgākais būtu pajautāt: "Vai manas rokas ir atvērtas? Vai es esmu gatavs ļaut Dievam, ja tā būtu Viņa griba, izplānot, sastrukturēt un sasistematizēt manu pasauli? Vai es atļautu Viņam paņemt no manām atvērtajām rokām jebko, kas mani atturētu uzņemties risku, izbaudīt mirkli un izmantot iespēju, kas tajā brīdi varbūt nebūtu pats loģiskākais, bet manā dziļākajā būtībā aizskartu kādu stīgu, patiesi mani uzrunātu?"

    Labi. Lūk, es stāvu – rokas plaši atplestas, gatavībā vai nu saņemt, vai dot, pieņemt gudrus lēmumus, vai tieši pretēji – uzņemties muļķīgus riskus. Ko tālāk?

    Piedāvāju pāris praktiskus soļus, lai atrastu zelta vidusceļu starp plānošanu un atvērtību iespējām jūsu dzīvē:

    1. Atklāj sevi. Izpildi kādu no personības testiem (iesākumam labs varētu būt MBTI (The Myers-Briggs Type Indicator) tests, bet ir daudz citu testu).
Papētiet, kādā veidā jūs pieņemat lēmumus un mācies no tā. Jums ir savs, unikāls veids, kā atrisināt šo vai nu/un paradoksu. Vai jūs zināt, kāds tas ir? Zinot to, kam mēs dabiski dodam priekšroku, mēs varam izskaidrot, kāpēc mēs tiecamies nosliekties par labu vienam virzienam, vai otram.

    2. Eksperimentē. Jūsu pusaudžu un divdesmitgadnieku gadi ir brīnišķīgs laiks, lai izmēģinātu ko jaunu, saprotot, kas strādā un (tikpat svarīgi), kas ne. Vai jūs izplānojat savu dienu līdz pēdējai minūtei? Varbūt pamēģiniet darīt kaut ko impulsīvu, pavērojot, kādas izjūtas tas raisa? Vai kalendārs jūs interesē tikai fotogrāfiju dēļ? Izmēģiniet darīt kādu lietu vienu nedēļu vienā noteiktā laikā un paskatieties, kāda būs jūsu reakcija. Trenējies, pieņemot mazus lēmumus, lai tad, kad ir laiks lielākiem – karjerai, laulībai un ģimenei, jums jau būtu iestrādnes, zināms pamats. Brīžos, kad jūs izšķiraties par labu sirds vai prāta lēmumiem, pierakstiet, ko jūs darāt un, kāpēc jūs izvēlējaties darīt to tieši tādā veidā. Tas jums ļoti noderēs turpmākajā dzīvē, jo būs iespēja atskatīties un mācīties gan no jūsu kļūdām, gan arī veiksmēm.

    3. Radiet paši savu unikālo lēmumu pieņemšanas veidu. Saprotot sevi, kā arī sākot eksperimentēt lēmumu pieņemšanas procesā un atklājot to, kas ir vislabākais jums, jūs, visticamāk, ieraudzīsiet veidojamies veselīgus lēmumu pieņemšanas modeļus. Piefiksējiet tos, bet neturieties pārāk cieši pie tiem. Mums ir pastāvīgi jāspēj pielāgoties mainīgajai videi, kā arī dažādās dzīves situācijās ir iespējami atšķirīgi risinājumi. Tomēr nebaidieties izveidot un pieturēties pie tāda lēmumu pieņemšanas modeļa, kas ļautu jums virzīties cauri dzīves vētrainajiem posmiem.

    Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai plānotu uz priekšu. Tas ir arī lielisks laiks, lai paliktu pašreizējā mirklī, uzticoties, ka nākotne pati par sevi parūpēsies. Kad jūs cenšaties aptvert šo vai nu/un paradoksu, gūstiet mierinājumu šajā apsolījumā:
 

    "Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! - kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi." - Jesajas 30:21, Bībele

    Ieklausieties Dieva balsī, kura vada jūs jūsu ceļā. Ieklausieties Viņā jūsu atvērtībā un pieejamībā. Viņš jūs vienmēr vadīs pretī labajam.

    Svētītu jums 2015.gadu!

Patriks Nonans, organizācija "Navigatori"

Planning or openness?

    The start of the new year is a great time for thinking ahead and planning in advance. After all, we should plan out our lives; structure is important. We know this well. We’ve been taught this since we were young, and find this concept - planning for the future - reinforced in quotes from a wide range of sources:

    “Plan for the future because that’s where you are going to spend the rest of your life.” – Mark Twain

    “By failing to prepare, you are preparing to fail.” -Benjamin Franklin

    “He, who every morning plans the transactions of the day, and follows that plan, carries a thread that will guide him through a labyrinth of the most busy life.” -Victor Hugo

    “Is there anyone here who, planning to build a new house, doesn’t first sit down and figure the cost so you’ll know if you can complete it? If you only get the foundation laid and then run out of money, you’re going to look pretty foolish. Everyone passing by will poke fun at you: ‘He started something he couldn’t finish." - The Gospel of Luke 14, Bible

    “Careful planning puts you ahead in the long run; hurry and scurry puts you further behind.” -Proverbs 21, Bible.

    But, on the other hand…

    The start of the new year is a great time to stay grounded in the present moment and trust that the future will take care of itself. We shouldn’t plan too much - staying open is important. We know this well. We’ve been taught this since we were young, and find this concept - staying open to the future - reinforced in quotes from a wide range of sources:

    “The best laid plans of mice and men/ often go awry” - Robert Burns

    “I'm not making any plans. I'm just going to let the universe surprise me.” - John Cusack

    “A journey is a person in itself; no two are alike. And all plans, safeguards, policing, and coercion are fruitless. We find that after years of struggle that we do not take a trip; a trip takes us.” - John Steinbeck

    “A good traveler has no fixed plans, and is not intent on arriving.” - Lao Tzu

    “ And now I have a word for you who brashly announce, “Today—at the latest, tomorrow—we’re off to such and such a city for the year. We’re going to start a business and make a lot of money.” You don’t know the first thing about tomorrow. You’re nothing but a wisp of fog, catching a brief bit of sun before disappearing. Instead, make it a habit to say, “If the Master wills it and we’re still alive, we’ll do this or that.” - James 4, Bible

    “Give your entire attention to what God is doing right now, and don’t get worked up about what may or may not happen tomorrow. God will help you deal with whatever hard things come up when the time comes.” -The Gospel of Matthew 6, Bible.

    So… which is it, then? Planning or openness? It seems that it’s possible to make a compelling case for either side of the spectrum, depending on which authors you read or scriptures you survey. In fact, the more I read about either of these two perspectives, the stronger the case for both of them appears to be. And yet, they can’t coexist… can they?

    Add into this dilemma the fact that we all naturally lean towards one end of the spectrum or the other. The Myers-Briggs Type Indicator - a commonly used and well-respected means of discerning what our psychological preferences are - breaks down the way we perceive and interact with the world into four basic categories, one of which is whether we value structure or openness more. It makes no value judgement as to which end of the spectrum is better or worse, but it does help us understand that we all have a natural bias of some degree.

    We prefer to polarize our options. Either/or, for/against, yes/no. Binary options are enticing, and yet they often fail to capture the complexity of the choices. Simple choices, whether they be moral, financial, or relational, rarely exist. If you’re looking for a clear-cut opinion as to which is the better choice - planning for the future or staying open to possibility - this article is not going to help you. Sorry to tell you that now, when you’ve made it through almost to the end. But the truth is that this dilemma is not an either/or proposition (both choices live together and can’t be pulled apart completely), and it’s also not both/and (the two choices are, in many ways, mutually exclusive).

    Let’s call it an Either/And paradox.

    By embracing the fact that it’s a paradox, unable to be completely unraveled or understood, it allows us to step back, take a breath, and not feel the burden of choice, of having to decide which is better. Of course planning is important. So is staying open. But the most important question is this: are my hands open? Am I willing to let God place plans, structure and systems into my world if that’s his choosing? And am I willing to let him take from my open hands anything which might be holding me back from taking a risk, seizing the moment, and grabbing an opportunity which might not make the most sense but strikes a chord that resonates deep within my truest self?

    Ok. So I’m standing, hands open, ready to receive or give, to make wise plans and to take foolish risks. Now what?

     Here’s a few practical steps you can take to find the best blend of planning and openness in your life:

    1. Discover yourself. Take a personality test (the Meyers-Briggs might be a good place to start, but there are many different options available). Look at the way you make decisions, and learn from it. You have a uniquely beautiful way of resolving this Either/And paradox. Do you know what it is? Knowing what your natural preferences are helps you account for inbuilt bias in one direction or another.

    2. Experiment. Your teens and 20’s are an excellent time to try out new experiences, discovering along the way what works and (of equal importance) what doesn’t. Do you schedule your day in five-minute increments? Maybe try doing something impulsive, see how it feels. Does a calendar interest you only for the pictures? Try doing something at the same time every day for a week and observe how you react. Practice with small decisions, so that when the big ones come - career, marriage, family - you have already laid some groundwork. As you weigh the balance between making decisions of the mind or of the heart, write down what you do, and how or why you decided to do it that way. This will be invaluable in later years, as you’ll be able to look back and learn from both your mistakes and your successes.

    3. Create your own unique blend. As you discover yourself, and begin to experiment with the decision-making process to discover what works best for you, you’ll most likely begin to see healthy patterns emerge and rise to the surface. As you do, make note of them, but keep them held loosely in open hands. We need to adapt constantly to our changing environment, and different times in life require different processes to resolve them. But don’t be afraid to develop a decision-making process than can be an anchor to hold on to and guide you through stormy patches of life.

    The start of the new year is a great time for planning ahead. It’s also a great time to stay grounded in the moment, trusting the future to take care of itself. As you embrace the Either/And nature of this paradox, take comfort in this promise:

    “Whether you turn to the right or to the left, your ears will hear a voice behind you, saying, “This is the way; walk in it.” Isaiah 30, Bible.

    Listen for the voice of God directing you in your plans. Listen for him in your openness and availability. He will always guide you into Good.

    Have a very blessed 2015!

Patrick Noonan, staff worker at "The Navigators"