Par pilsoniskām un kristīgām sarunām

The international Centre for Creativity and Imagination and the Studio @ Billings Forge

              

         Savos komentāros vēlos pievērsties ne tik daudz konkrētajai problēmai kā veidam, kādā Jēzus sekotāji runā par pretrunīgiem jautājumiem gan ar citiem ticīgajiem, gan ar tiem cilvēkiem, kas vēl nav ticīgi. Šādai manai nostājai ir vairāki iemesli. Viens no tiem – kaut gan Latvija ir manas mājas jau 20 gadu un droši vien būs manas mājas visu atlikušo mūžu, es nevaru sevi saukt par patiesu Latvijas kultūras piederīgo. Es nevaru apgalvot, ka zinu, piemēram, visus veidus, kā ES politika ietekmēs to, kas reāli notiks Latvijas valstī.

           Taču esmu drošs, ka tās būs sliktas ziņas Dieva valstībai, ja sociālu un politisku jautājumu apspriešana šeit Latvijā notiks tādā pašā veidā, kā kristieši to pašlaik dara Amerikā. Tur valdošo atmosfēru es varētu aprakstīt ar vārdiem „ekstrēma polarizācija”.

1.  Cilvēki ļoti strauji citiem piekar “liberāļu” vai “konservatīvo” etiķetes, un viņiem ir visdažādākie pieņēmumi par šīm etiķetēm.

2.   Cilvēki ļoti strauji pieņem, ka ikvienam pretēja viedokļa paudējam ir ļauni nolūki: „Ja cilvēks šajā jautājumā domā nepareizi, tātad šajā cilvēkā slēpjas kaut kas slikts.”

3.     Cilvēki vienkārši kļūts reakcionāri. Ja mēs ar kādu neesam vienisprātis vienā jautājumā, mums liekas, ka mums jāreaģē negatīvi uz pilnīgi visu, ko šis cilvēks turpmāk darīs vai teiks. Vai arī mēs domājam: „Es negribu, ka citi mani jebkādā veidā asociē ar šo personu, tādēļ es visos jautājumos distancēšos no viņa vai viņas, cik tālu vien iespējams.”

4.    Cilvēki reaģē uz informāciju, nemaz neveltot laiku tam, lai izpētītu, kas patiesībā ir pateikts vai izdarīts, nemaz nedomājot par kontekstu u.tml.

Es nemeklēšu grēkāžus, kam ir vislielākā atbildība par polarizēto un saindēto atmosfēru Amerikā, vai tie būtu „liberāļi” vai „konservatīvie”, „kristieši” vai „nekristieši”. Taču esmu pārliecināts, ka šī atmosfēra acumirklī mainītos, ja Jēzus sekotāji vienkārši izvēlētos būt pilnīgi līdzīgi Kristum tajā, kādā veidā viņi diskutē. Viņiem pat nebūtu jāmaina savi uzskati par šiem jautājumiem – lai viņi tic, kam viņi tic. Viņiem tikai būtu jāizvēlas būt sālim un gaismai tajā, kā viņi klausās un runā.

           Cerībā, ka mēs Latvijā iemācīsimies diskutēt tādā veidā, kas tiešām pagodina Dievu un kas tiešām var palīdzēt citiem tuvoties patiesībai (un tuvoties Patiesībai, proti, Jēzum), es gribētu teikt:

1.    Beigsim piekārt cilvēkiem etiķetes. Cilvēki ir indivīdi. Katru indivīdu raksturo daudz kas vairāk nekā tikai – vai viņš ir “liberālis” vai “konservatīvais”. Un cilvēki ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai viņu seksuālās izvēles, vai tās būtu labas vai sliktas, pareizas vai nepareizas. Ja mēs piešķiram etiķetes, mums šķiet, ka mēs pazīstam šo cilvēku, un tad mēs domājam, ka mums vairs nekas nav jādara, lai viņu iepazītu labāk.

2.  Atcerēsimies, ka cilvēks var mums nepiekrist, cilvēks var kļūdīties, taču viņa uzskatiem tādēļ nav katrā ziņā jāizriet no ļauniem motīviem. Mums nebūs Jēzus Kristus smarža, ja mēs pieņemsim, ka kādam citam ir ļauni nolūki, un tiesāsim viņus saskaņā ar saviem pieņēmumiem.

3.   Beigsim būt tikai reakcionāri. Mēs varam novērota dažādas galējības: Vestboro baptistu draudzi* Amerikā, Putinu un viņa politiku ne tik lielā attālumā. Mums tās liekas nekristīgas un nicināmas. Taču, reaģējot uz tām, mums nevajadzētu nonākt citā galējībā. Vispirms mums jābūt pārliecinātiem par to, kādai Bībeles mācībai par seksualitāti mēs ticam (un kam mums ir pierādījumi). Un mums šī pārliecība jāapskata plašākā kristīgās ētikas kontekstā. Proti, mūsu seksualitāte NAV kristīgās ētikas galvenais jautājums.

4.     Mēs nepagodinām Dievu, ja izskatāmies stulbi. Tādēļ: pirms runā, izpēti un domā. Piemēram, pirms komentēšanas patiešām izlasi ES „Ziņojumu par homoseksuālismu”. Kādi jautājumi par šo dokumentu Tev būtu jāuzdod pirms komentēšanas? Ja ir nevienprātība, kas tieši to izraisa? Vai pastāv iespēja atrast kopīgu pamatu, kādu vērtību, ko iespējams atbalstīt? Kā mums šķiet – kas reāli notiks? Kāpēc?

Pāvils rakstīja: “Izturieties gudri pret tiem, kas ārpus draudzes, izmantojiet laiku. Jūsu runa lai vienmēr ir labvēlīga, lai tajā ir sāls, un lai jūs zinātu, kā jums ikvienam jāatbild” Kolosiešiem 4:5-6

                Pārdomas par Lunačekas ziņojumu**:

         Pirmkārt, ir nepieciešams šo ziņojumu – uzmanīgi – izlasīt, pirms sākt vienkārši reaģēt. Un lasīšanas gaitā mums vajadzētu meklēt jebkādu kopīgu pamatu, uz kura iespējams balstīt diskusiju. Vai arī – ja atrodam tur kādu problēmu, mums jābūt spējīgiem precīzi pateikt, kas tā ir un kāpēc.

1.    Kopīgais pamats: Pievērsiet īpašu uzmanību no C līdz K punktam, kas runā par nediskriminēšanu dažādās sfērās. Tās ir vērtības, kuras var apliecināt arī kristietis, pat ja mēs nepiekrītam šādam dzīves veidam. Kādēļ? A) Tas, ka kristietis kaut ko uzskata par grēku, vēl nenozīmē, ka valdības izdotam likumam vajadzētu šo lietu novērst. Es uzskatu, ka laulības pārkāpšana ir grēks, taču tas nenozīmē, ka būtu lieliska doma pieņemt likumu pret to. B) Ja mūsu balss izskan, aizstāvot jebkāda veida diskrimināciju, pastāv reāla iespēja, ka kādu dienu tā vērsīsies pret mums pašiem. Martins Nīmellers bija mācītājs un Dītriha Bonhēfera draugs, kas lielāko 2. Pasaules kara laiku pavadīja cietumā. Viņš teica šos slavenos vārdus: „Vispirms viņi savāca sociālistus, un es klusēju, jo nebiju sociālists. Pēc tam viņi savāca arodbiedrību biedrus, bet es klusēju, jo nebiju arodbiedrībā. Tad viņi savāca ebrejus, un es klusēju, jo nebiju ebrejs. Tad viņi atnāca savākt mani, un nebija vairs neviena, kas mani aizstāvētu.” Dokumentā teikts, ka tā autori savas nediskriminācijas politikas ietvaros vēlas aizstāvēt arī „reliģiju vai pārliecību” (skat. B punktu). Ja mēs gribam, lai mūs kā ticīgus cilvēkus nediskriminē, var gadīties situācijas, kad mums pašiem jāaizstāv nediskriminēšana plašākā nozīmē.

2.    Pamats bažām: Lielākā daļa dokumenta runā par nediskriminēšanu, un es domāju, ka kristietis var atbalstīt šādu likumu, pat ja viņš neatbalsta tā aizstāvēto dzīves veidu. Problēmas var rasties, interpretējot vārdus „homofobija” un „naida runa”. Šos jēdzienus gandrīz noteikti ir iespējas definēt ļaunprātīgi izmantojamos veidos, tādos veidos, kas var būtiski ierobežot vārda brīvību. Ja un kad tiks ieviesti reāli likumi, būtu svarīgi pievērst uzmanību tam, kādos vārdos tie ir izteikti, cik precīzi vai subjektīvi tie ir.

Otrkārt, paturiet prātā, ka Lunačekas ziņojums ir „rezolūcijas priekšlikums ES ceļvedim”. No priekšlikuma līdz tūlītējai specifisku likumu ieviešanai ir tāls ceļš ejams. Iespējams, šī priekšlikuma pamatā ir kādi slēpti motīvi, taču droši vien nav gudri Patiesībai sākt cīņu, pirms tā ir nepieciešama.

Marks R. Sandbergs

* Vestboro baptistu draudze – neatkarīga baptistu draudze ASV, kas pazīstama ar saviem ekstrēmajiem uzskatiem un protesta akcijām, īpaši vēršoties pret homoseksuāļiem, ebrejiem, ASV bruņotajiem spēkiem, katoļiem u.c.

** T.s. Lunačekas ziņojuma pilnais teksts pieejams šeit: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A7-2014-0009+0+DOC+XML+V0//LV