Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai domātu un plānotu. Galu galā - mums būtu jāizplāno mūsu dzīve un strukturētiem plāniem ir diezgan liela nozīme. Mēs to labi zinām un mums tas ir mācīts kopš bērnības. Turklāt nākotnes plānošanas jēdziens bieži ir atrodams visdažādāko avotu citātos:
"Plāno nākotni, jo tajā tu pavadīsi visu savu atlikušo dzīvi." - Marks Tvens
"Nespējot sagatavoties, tu sagatavojies neveiksmei." – Bendžamins Franklins
"Tas, kurš katru rītu plāno dienas gaitas un turas pie ieplānotā, nes sev līdzi pavedienu, kas viņu izvedīs cauri visaizņemtākās dzīves labirintam." – Viktors Igo.
"Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. " – Lūkas evaņģēlijs 14:28-30, Bībele.
"Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks. " – Salamana pamācības 21:5, Bībele.
Bet, skatoties no otras puses ...
Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai pilnībā atrastos pašreizējā mirklī un uzticētos tam, ka nākotne pati par sevi parūpēsies. Mums nevajadzētu pārlieku aizrauties ar plānošanu – svarīgi būt atvērtam. Mēs to labi zinām un mums tas ir mācīts kopš bērnības. Turklāt jēdziens "būt atvērtam nākotnei" bieži ir atrodams visdažādāko avotu citātos:
"Peļu un cilvēku vispārdomātākie plāni bieži vien neizdodas." – Roberts Burns
"Es neko neplānoju. Es tikai ļaušu visumam mani pārsteigt." – Džons Kusaks
"Ceļojums ir kā cilvēks – nav divu vienādu. Visi plāni, drošības pasākumi, uzraudzība un piespiešanās ir velta. Pēc ilgu gadu pūliņiem mēs saprotam, ka ne jau mēs gatavojamies un dodamies ceļojumā, bet tas pats mūs paņem sev līdzi." – Džons Šteinbeks
"Labam ceļotājam nav noteiktu plānu, kā arī tā nolūks nav nonākt galapunktā." – Lao Tzu
"Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu, – jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. " – Jēkaba 4:13-15, Bībele
"Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu." – Mateja evaņģēlijs 6:33-34 , Bībele.
Tātad ... kura tad no šīm abām pieejām ir īstā? Plānošana vai tomēr neplānot? Šķiet, ka ir iespējams nosliekties par labu, gan vienam, gan otram, atkarībā no tā, kuru autoru darbi, vai rakstu vietas tiek apskatītas. Patiesībā, jo vairāk es lasu kā par vienu, tā par otru viedokli, jo pamatotāki šķiet abi divi, lai gan savā ziņā tie šķiet nesavienojami. Bet ... vai tiešām?
Pievieno vēl šai dilemmai faktu, ka mums dabiski ir tieksme nosliekties par labu vienam vai otram viedoklim. Veidu, kā mēs uztveram un mijiedarbojamies ar pasauli, plaši izmantotais sociometriskais instruments MBTI (The Myers-Briggs Type Indicator), iedala četrās kategorijās. Viena no šīm kategorijām cilvēkus iedala pēc tā, ko viņi iecienījuši vairāk - struktūru vai atvērtību, dzīvi bez struktūras. Tas gan neparāda, kura pieeja no abām ir labāka, bet palīdz saprast to, ka mums visiem zināmā mērā ir dabiska tieksme nosliekties par labu vienam vai otram domu gājienam.
Mums reizēm ir tieksme slīgt galējībās: vai nu/vai, par/pret, jā/nē. Gan-gan (pretēji tam, ka jāizvēlas viens vai otrs) izvēles iespējas ir vilinošas, bet tās bieži vien nespēj atainot to, cik sarežģīti ir izvēlēties. Vienkāršas izvēles par morāles, finanšu vai attiecību jautājumiem pastāv reti. Ja jūs meklējat skaidru viedokli par to, kuru no abiem izvēlēties – nākotnes plānošanu, vai atvērtību iespējām, tad šis raksts jums nepalīdzēs. Man ir žēl jums to pateikt tagad, kad jūs jau esat nonācis gandrīz līdz raksta beigām. Patiesība ir tāda, ka šī dilemma nav par vai nu/vai (abas izvēles pastāv līdzās un nav iespējams tās pilnībā atdalīt vienu no otras), kā arī tā nav par abi/un (abas izvēles daudzos veidos ir savstarpēji izslēdzošas).
Sauksim to par vai nu/un paradoksu.
Pieņemot faktu, ka tas ir paradokss, ko nav iespējams ne pilnībā atrisināt, ne saprast, tas mums ļauj pakāpties soli atpakaļ, dziļi ievilkt elpu un nejusties spiestiem izvēlēties labāko no abiem. Protams, ka plānošana ir svarīga, bet tikpat svarīgi ir būt atvērtam. Tomēr vissvarīgākais būtu pajautāt: "Vai manas rokas ir atvērtas? Vai es esmu gatavs ļaut Dievam, ja tā būtu Viņa griba, izplānot, sastrukturēt un sasistematizēt manu pasauli? Vai es atļautu Viņam paņemt no manām atvērtajām rokām jebko, kas mani atturētu uzņemties risku, izbaudīt mirkli un izmantot iespēju, kas tajā brīdi varbūt nebūtu pats loģiskākais, bet manā dziļākajā būtībā aizskartu kādu stīgu, patiesi mani uzrunātu?"
Labi. Lūk, es stāvu – rokas plaši atplestas, gatavībā vai nu saņemt, vai dot, pieņemt gudrus lēmumus, vai tieši pretēji – uzņemties muļķīgus riskus. Ko tālāk?
Piedāvāju pāris praktiskus soļus, lai atrastu zelta vidusceļu starp plānošanu un atvērtību iespējām jūsu dzīvē:
1. Atklāj sevi. Izpildi kādu no personības testiem (iesākumam labs varētu būt MBTI (The Myers-Briggs Type Indicator) tests, bet ir daudz citu testu).
Papētiet, kādā veidā jūs pieņemat lēmumus un mācies no tā. Jums ir savs, unikāls veids, kā atrisināt šo vai nu/un paradoksu. Vai jūs zināt, kāds tas ir? Zinot to, kam mēs dabiski dodam priekšroku, mēs varam izskaidrot, kāpēc mēs tiecamies nosliekties par labu vienam virzienam, vai otram.
2. Eksperimentē. Jūsu pusaudžu un divdesmitgadnieku gadi ir brīnišķīgs laiks, lai izmēģinātu ko jaunu, saprotot, kas strādā un (tikpat svarīgi), kas ne. Vai jūs izplānojat savu dienu līdz pēdējai minūtei? Varbūt pamēģiniet darīt kaut ko impulsīvu, pavērojot, kādas izjūtas tas raisa? Vai kalendārs jūs interesē tikai fotogrāfiju dēļ? Izmēģiniet darīt kādu lietu vienu nedēļu vienā noteiktā laikā un paskatieties, kāda būs jūsu reakcija. Trenējies, pieņemot mazus lēmumus, lai tad, kad ir laiks lielākiem – karjerai, laulībai un ģimenei, jums jau būtu iestrādnes, zināms pamats. Brīžos, kad jūs izšķiraties par labu sirds vai prāta lēmumiem, pierakstiet, ko jūs darāt un, kāpēc jūs izvēlējaties darīt to tieši tādā veidā. Tas jums ļoti noderēs turpmākajā dzīvē, jo būs iespēja atskatīties un mācīties gan no jūsu kļūdām, gan arī veiksmēm.
3. Radiet paši savu unikālo lēmumu pieņemšanas veidu. Saprotot sevi, kā arī sākot eksperimentēt lēmumu pieņemšanas procesā un atklājot to, kas ir vislabākais jums, jūs, visticamāk, ieraudzīsiet veidojamies veselīgus lēmumu pieņemšanas modeļus. Piefiksējiet tos, bet neturieties pārāk cieši pie tiem. Mums ir pastāvīgi jāspēj pielāgoties mainīgajai videi, kā arī dažādās dzīves situācijās ir iespējami atšķirīgi risinājumi. Tomēr nebaidieties izveidot un pieturēties pie tāda lēmumu pieņemšanas modeļa, kas ļautu jums virzīties cauri dzīves vētrainajiem posmiem.
Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai plānotu uz priekšu. Tas ir arī lielisks laiks, lai paliktu pašreizējā mirklī, uzticoties, ka nākotne pati par sevi parūpēsies. Kad jūs cenšaties aptvert šo vai nu/un paradoksu, gūstiet mierinājumu šajā apsolījumā:
"Plāno nākotni, jo tajā tu pavadīsi visu savu atlikušo dzīvi." - Marks Tvens
"Nespējot sagatavoties, tu sagatavojies neveiksmei." – Bendžamins Franklins
"Tas, kurš katru rītu plāno dienas gaitas un turas pie ieplānotā, nes sev līdzi pavedienu, kas viņu izvedīs cauri visaizņemtākās dzīves labirintam." – Viktors Igo.
"Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu, sacīdami: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nevarēja darbu izvest līdz galam. " – Lūkas evaņģēlijs 14:28-30, Bībele.
"Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks. " – Salamana pamācības 21:5, Bībele.
Bet, skatoties no otras puses ...
Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai pilnībā atrastos pašreizējā mirklī un uzticētos tam, ka nākotne pati par sevi parūpēsies. Mums nevajadzētu pārlieku aizrauties ar plānošanu – svarīgi būt atvērtam. Mēs to labi zinām un mums tas ir mācīts kopš bērnības. Turklāt jēdziens "būt atvērtam nākotnei" bieži ir atrodams visdažādāko avotu citātos:
"Peļu un cilvēku vispārdomātākie plāni bieži vien neizdodas." – Roberts Burns
"Es neko neplānoju. Es tikai ļaušu visumam mani pārsteigt." – Džons Kusaks
"Ceļojums ir kā cilvēks – nav divu vienādu. Visi plāni, drošības pasākumi, uzraudzība un piespiešanās ir velta. Pēc ilgu gadu pūliņiem mēs saprotam, ka ne jau mēs gatavojamies un dodamies ceļojumā, bet tas pats mūs paņem sev līdzi." – Džons Šteinbeks
"Labam ceļotājam nav noteiktu plānu, kā arī tā nolūks nav nonākt galapunktā." – Lao Tzu
"Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu, – jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist, kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. " – Jēkaba 4:13-15, Bībele
"Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu." – Mateja evaņģēlijs 6:33-34 , Bībele.
Tātad ... kura tad no šīm abām pieejām ir īstā? Plānošana vai tomēr neplānot? Šķiet, ka ir iespējams nosliekties par labu, gan vienam, gan otram, atkarībā no tā, kuru autoru darbi, vai rakstu vietas tiek apskatītas. Patiesībā, jo vairāk es lasu kā par vienu, tā par otru viedokli, jo pamatotāki šķiet abi divi, lai gan savā ziņā tie šķiet nesavienojami. Bet ... vai tiešām?
Pievieno vēl šai dilemmai faktu, ka mums dabiski ir tieksme nosliekties par labu vienam vai otram viedoklim. Veidu, kā mēs uztveram un mijiedarbojamies ar pasauli, plaši izmantotais sociometriskais instruments MBTI (The Myers-Briggs Type Indicator), iedala četrās kategorijās. Viena no šīm kategorijām cilvēkus iedala pēc tā, ko viņi iecienījuši vairāk - struktūru vai atvērtību, dzīvi bez struktūras. Tas gan neparāda, kura pieeja no abām ir labāka, bet palīdz saprast to, ka mums visiem zināmā mērā ir dabiska tieksme nosliekties par labu vienam vai otram domu gājienam.
Mums reizēm ir tieksme slīgt galējībās: vai nu/vai, par/pret, jā/nē. Gan-gan (pretēji tam, ka jāizvēlas viens vai otrs) izvēles iespējas ir vilinošas, bet tās bieži vien nespēj atainot to, cik sarežģīti ir izvēlēties. Vienkāršas izvēles par morāles, finanšu vai attiecību jautājumiem pastāv reti. Ja jūs meklējat skaidru viedokli par to, kuru no abiem izvēlēties – nākotnes plānošanu, vai atvērtību iespējām, tad šis raksts jums nepalīdzēs. Man ir žēl jums to pateikt tagad, kad jūs jau esat nonācis gandrīz līdz raksta beigām. Patiesība ir tāda, ka šī dilemma nav par vai nu/vai (abas izvēles pastāv līdzās un nav iespējams tās pilnībā atdalīt vienu no otras), kā arī tā nav par abi/un (abas izvēles daudzos veidos ir savstarpēji izslēdzošas).
Sauksim to par vai nu/un paradoksu.
Pieņemot faktu, ka tas ir paradokss, ko nav iespējams ne pilnībā atrisināt, ne saprast, tas mums ļauj pakāpties soli atpakaļ, dziļi ievilkt elpu un nejusties spiestiem izvēlēties labāko no abiem. Protams, ka plānošana ir svarīga, bet tikpat svarīgi ir būt atvērtam. Tomēr vissvarīgākais būtu pajautāt: "Vai manas rokas ir atvērtas? Vai es esmu gatavs ļaut Dievam, ja tā būtu Viņa griba, izplānot, sastrukturēt un sasistematizēt manu pasauli? Vai es atļautu Viņam paņemt no manām atvērtajām rokām jebko, kas mani atturētu uzņemties risku, izbaudīt mirkli un izmantot iespēju, kas tajā brīdi varbūt nebūtu pats loģiskākais, bet manā dziļākajā būtībā aizskartu kādu stīgu, patiesi mani uzrunātu?"
Labi. Lūk, es stāvu – rokas plaši atplestas, gatavībā vai nu saņemt, vai dot, pieņemt gudrus lēmumus, vai tieši pretēji – uzņemties muļķīgus riskus. Ko tālāk?
Piedāvāju pāris praktiskus soļus, lai atrastu zelta vidusceļu starp plānošanu un atvērtību iespējām jūsu dzīvē:
1. Atklāj sevi. Izpildi kādu no personības testiem (iesākumam labs varētu būt MBTI (The Myers-Briggs Type Indicator) tests, bet ir daudz citu testu).
Papētiet, kādā veidā jūs pieņemat lēmumus un mācies no tā. Jums ir savs, unikāls veids, kā atrisināt šo vai nu/un paradoksu. Vai jūs zināt, kāds tas ir? Zinot to, kam mēs dabiski dodam priekšroku, mēs varam izskaidrot, kāpēc mēs tiecamies nosliekties par labu vienam virzienam, vai otram.
2. Eksperimentē. Jūsu pusaudžu un divdesmitgadnieku gadi ir brīnišķīgs laiks, lai izmēģinātu ko jaunu, saprotot, kas strādā un (tikpat svarīgi), kas ne. Vai jūs izplānojat savu dienu līdz pēdējai minūtei? Varbūt pamēģiniet darīt kaut ko impulsīvu, pavērojot, kādas izjūtas tas raisa? Vai kalendārs jūs interesē tikai fotogrāfiju dēļ? Izmēģiniet darīt kādu lietu vienu nedēļu vienā noteiktā laikā un paskatieties, kāda būs jūsu reakcija. Trenējies, pieņemot mazus lēmumus, lai tad, kad ir laiks lielākiem – karjerai, laulībai un ģimenei, jums jau būtu iestrādnes, zināms pamats. Brīžos, kad jūs izšķiraties par labu sirds vai prāta lēmumiem, pierakstiet, ko jūs darāt un, kāpēc jūs izvēlējaties darīt to tieši tādā veidā. Tas jums ļoti noderēs turpmākajā dzīvē, jo būs iespēja atskatīties un mācīties gan no jūsu kļūdām, gan arī veiksmēm.
3. Radiet paši savu unikālo lēmumu pieņemšanas veidu. Saprotot sevi, kā arī sākot eksperimentēt lēmumu pieņemšanas procesā un atklājot to, kas ir vislabākais jums, jūs, visticamāk, ieraudzīsiet veidojamies veselīgus lēmumu pieņemšanas modeļus. Piefiksējiet tos, bet neturieties pārāk cieši pie tiem. Mums ir pastāvīgi jāspēj pielāgoties mainīgajai videi, kā arī dažādās dzīves situācijās ir iespējami atšķirīgi risinājumi. Tomēr nebaidieties izveidot un pieturēties pie tāda lēmumu pieņemšanas modeļa, kas ļautu jums virzīties cauri dzīves vētrainajiem posmiem.
Jauna gada sākums ir brīnišķīgs laiks, lai plānotu uz priekšu. Tas ir arī lielisks laiks, lai paliktu pašreizējā mirklī, uzticoties, ka nākotne pati par sevi parūpēsies. Kad jūs cenšaties aptvert šo vai nu/un paradoksu, gūstiet mierinājumu šajā apsolījumā:
"Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! - kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi." - Jesajas 30:21, Bībele
Ieklausieties Dieva balsī, kura vada jūs jūsu ceļā. Ieklausieties Viņā jūsu atvērtībā un pieejamībā. Viņš jūs vienmēr vadīs pretī labajam.
Svētītu jums 2015.gadu!
Ieklausieties Dieva balsī, kura vada jūs jūsu ceļā. Ieklausieties Viņā jūsu atvērtībā un pieejamībā. Viņš jūs vienmēr vadīs pretī labajam.
Svētītu jums 2015.gadu!
Patriks Nonans, organizācija "Navigatori"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru